Kādas zivis audzēt piemājas dīķī

Kādas zivis audzēt piemājas dīķī-mazdārziņā savām vajadzībām?

Daži piemēri par pavasara ielaidumu dīķī ar ūdens spoguli 1000 m².

Tātad intensīvi apsaimniekotā dīķī – mazdārziņā apskatīsim piemērus.

Karpas

* Ielaižot pavasarī 250 gab. (12,5 kg). vienvasaras karpu mazuļus ar vidējo svaru 50 g, rēķinot skaita zudumu 20%, uz rudens nozveju paliek 200 gab. Vidējo svaru rudenī varētu prognozēt no 500 līdz 800 g, tātad novāksim 100–160 kg, atskaitot pavasara ielaidumu 12,5 kg, tīrā raža ir 87,5–14,75 kg.

* Ielaižot pavasarī 150 gab. (75 kg) divvasaras karpu ar vidējo svaru 500 g, rēķinot skaita zudumu 10%, uz rudens nozveju paliek 135 gab. Vidējo svaru rudenī varētu prognozēt no 1200 līdz 2000 g, tātad novāksim 162–270 kg, atskaitot pavasara ielaidumu 75 kg, tīrā raža ir 87–195 kg.

Foreles

* Ielaižot pavasarī 250 gab. (12,5 kg) vienvasaras varavīksnes foreļu mazuļus ar vidējo svaru 50 g, rēķinot skaita zudumu 20%, uz rudens nozveju paliek 200 gab. Vidējo svaru rudenī varētu prognozēt no 800 līdz 1000 g, tātad novāksim 160–200 kg, atskaitot pavasara ielaidumu 12,5 kg, tīrā raža ir 147,5–187,5 kg.

Kādas vēl zivis audzēt? Var tam visam pa vidu ielaist kādu plēsēju – līdaku, zandartu, samu, pārāk gan nevajag aizrauties ar daudzumu, ne vairāk par 5% no zivju kopējās masas dīķī, jāņem vērā, lai plēsīgā zivs izaugtu par 1 kg, tai jāapēd citas zivis vismaz 10 kg. Es ieteiktu sākumā nelaist nemaz, bet, ja ir liela vēlēšanās, tad vien dažas.

Īpaši gribu pievērst uzmanību zivju (skaita) zudumiem. Šis lielums pilnīgi noteikti nav konstants lielums, bet, gluži pretēji, ļoti mainīgs, nepārspīlējot – šis lielums var būt robežās no 1 līdz 100%. Labi apsargātā, pieskatītā un veselīgā dīķī zivju zudumi mēdz būt ap 1% un mazāk, savukārt dīķī, kuru netraucēti apsēduši, piemēram, kormorāni jeb jūras kraukļi, rudenī var būt situācija, kad zivju nozvejas rezultāts ir apaļa nulle zivju. Kormorāniem, kuru dabiskā barošanās vide ir jūra, tur nirstot līdz 15 metru dziļumam, iztīrīt līdz nullei mazu dīķīti ar dziļumu 1–2 m ir vienkārša bērnu spēlīte, un to var izdarīt 1–2 putni. Ņemiet vērā, ka tie nebūt nav vienīgie zivju nedraugi, ir vēl ūdrs, ūdele, zivju gārnis, zivju ērglis, arī stārķis noteikti neatteiksies no zivju cienasta. Pret katru no viņiem dabai saudzīgā veidā ir iespējams nosargāt savu dīķi, tikai  jāņem vērā, ka viņi ir. Protams, nedrīkst aizmirst faktu – zivis mēdz arī slimot, šādā situācijā ir nepieciešams vērsties pie zivju veterinārārsta. Zivju slimošana bieži vien ir galēja izpausme sliktai dīķa ūdens kvalitātei, sliktai barībai, pārapdzīvotam dīķim, barības nepietiekamībai utt., kā rezultātā viņas slikti jūtas, kas savukārt parādās dažādu saslimšanu veidā un beigu galā ir zivju mirstība, kas savukārt tiešā veidā atsaucas uz ziemas krājumiem saldētavā.

Aplūkotajos piemēros ir jāņem vērā, ka, lai sasniegtu šādu rezultātu, zivis jābaro, par dīķi un zivīm ir jārūpējas, jāsargā no nelūgtiem viesiem, nu gluži tāpat kā mēs rūpējamies par savu piemājas dārzu.

Dīķis nekad nav vienāds, tas ir mainīgs un dinamisks, bet tajā pašā laikā tik pastāvīgs un vienmēr esošs. Balvā par savām rūpēm mēs saņemam skaistu ainavu – dīķi, pie kura vienmēr ir interesanti pieiet, vietu, kur klusā saulrieta sirmajā stundā nesteidzīgi pasēdēt, aprunāties ar savu dīķi un sevi, vienkārši baudīt vakaru, klausoties klusumu.

Iespējams, jums doma par pašpatēriņa zivju audzēšanu savā pagalmā ir ieinteresējusi, un jums radušies jautājumi par šādām tēmām:

• zivju dīķu uzbūves principi,
• esošo dīķu pielāgošana zivju audzēšanai,
• zivju sugas un to saderība,
• zivju barošana, barības veidi,
• zivju barotavas,
• zivju dīķa ūdens parametru kontrole,
• risinājumi zivju dīķu ūdens kvalitātes uzlabošanai,
• aizsardzība pret zivju ēdājiem,
• izaudzēto zivju nozveja,
• zivju ziemošana dīķī.

Droši rakstiet, meklējiet informāciju LLKC mājaslapas sadaļā “Zivsaimniecība” vai piesakieties uz kādu no šī gada semināriem par zivju audzēšanu.

Materiālu sagatavoja:

Raivis APSĪTISLLKC eksperts zivsaimniecībāTālrunis: +371 29233377E-pasts: raivis.apsitis@llkc.lv