Zivju audzēšana atklātā dīķī. Kas aktuāls vasarā? Aerācija.
Viens no būtiskākajiem zivju labsajūtas faktoriem ir dīķa ūdens atbilstība zivju komforta izpratnei.
Zivīm dīķī ir jāēd, jāelpo, jāizmet atkritumi, jāatpūšas u.tt. viss kā jebkurai dzīvai būtnei. Ir kritiski faktori un ir komforta faktori. Primārie ir ūdenī izšķīdušā skābekļa daudzums un ūdens temperatūra. Jo ūdens vēsāks, jo varāk skābekļa tas spēj piesaistīt.
Ūdens temperatūra vasarā ir augsta, vielu maiņas procesi un augšana zivīm noris ātri un tādēļ intensīva piebarošanai ir īstais laiks. Intensīva ēšana nozīmē lielāku barība daudzumu, vairāk izkārnījumu t.i. lielāku ūdens piesārņojumu ar organiskām vielām kam sadaloties veidojas zivīm nevēlamas un toksiskas gāzes – dažādi slāpekļa savienojumi un amonjaks. Šīs gāzes uzkrājas dīķa dziļākajās vietās (tur, kur sadalās organiskie atkritumi) un padara tās zivīm neapdzīvojamas.
Dīķī dzīves vides sadalījumu vertikālā griezumā var nosacīti sadalīt trīs daļās:
1) augšējais slānis kur bieži savairojas dažādas aļģes, jūtama arī īpatnēja smaka,
2) zivju apdzīvotā zona,
3) termoklīns – strikta, šaura ūdens zona, kas nošķir siltāko ūdeni no vēsākā (apdzīvojamo zonu no “nedzīvās”),|
4) “nedzīvā” zona – biezs vēsāka ūdens slānis, kur ir maz skābekļa, daudz slāpekļa un toskisku gāzu.
Vasarā ūdens temperatūra dīķī var sasniegt +25C augšpusē un būt stipri zema līdz +8…+12C dīķa zemākajos slāņos. Augšā ir pārāk karsts un maz skābekļa, lejā ir vēss, taču daudz toksisku gāzu. Ir labi, ja dīķī ieplūst avota ūdens, kas to dzesē. Taču jāatceras, ka avota ūdenī skābekļa nav. Ir jāveic dīķa aerācija un tā ir vienlīdz nozīmīga gan lai pievadītu skābekli, gan lai izvadītu toksiskās gāzes.
Elpošanai nepieciešamais skābeklis ūdenī nonāk vai nu no ūdens augiem, kas fotosintēzes rezultātā patērē ogļskābo gāzi un saražo skābekli vai arī ūdenim tieši saskaroties ar gaisu.
Lai zivīm pietiktu skābekļa un tās nesmacētu slāpekļa savienojumi dīķi ir jāizvēdina – jāizlaiž ārā slāpekļa savienojumi un jāpiesaista skābeklis. Tā ir zivju audzēšanas dīķa aerācija un to var darīt dažādos veidos. Vasarā droši var veidot strūklakas – dziļumā nolaist ūdens sūkni un ūdens strūklu strūklakas veidā izšļakstīt uz ūdens virsmas. Tā izvēdināsies dziļuma ūdenī esošās toksiskās gāzes un atdzesēsies virsējie slāņi. Ūdens velosipēdiem līdzīgie lāpstiņu tipa aeratori labi sakuls virsējos slāņus un bagātinās tos ar skābekli, tomēr to ietekme nesniegsies dziļāk par 0,5m. Inžektora tipa aeratori pozitīvo efektu radīs daudz lielākā zonā gan dziļumā, gan iekustinot ūdens plūsmu, kas arī ievērojami palīdzēs ūdenim sajaukties, tomēr tie ir ievērojami dārgāki un patērē daudz elektroenerģijas. Burbuļotāji aeratori, kas ar sīku gaisa burbulīšu palīdzību iekustina ūdens plūsmas vertikālā virzienā vasarā varētu būt ekonomisks risinājums.
BRĪDINĀJUMS.
Ceram, ka lietus palīdzēs un notiks aerācija.. un traģiska vilšanās
Karstā vasaras laikā, īpaši vairākas nedēļas no vietas situācija var būt zivīm kritiska un apdzīvojamā zona kļuvusi ļoti “šaura”. Vēss lietus vai krusa var izraisīt augšējo slāņu strauju atdzišanu un grimšanu, jo tie kļūs vēsāki par apakšējiem ūdens slāņiem. Rezultātā augšup pacelsies “nedzīvais” ūdens – dīķis “apgriezīsies otrādi” un zivis var iet bojā dažu stundu laikā.
Veiciet dīķa aerāciju savlaicīgi!
Ja jums ir iespēja, izmēriet skābekļa daudzumu ūdenī. Ir pieejami dažāda ranga skābekļa mērītāji par cenām no 100 līdz 1000 euro.