Zivju audzēšana atklātā dīķī. Kas aktuāls ziemā? Aerācija.
Viens no būtiskākajiem faktoriem sekmīgai zivju dīķa pārziemošanai ir dīķa aerācija ziemā.
Zivīm dīķī arī ziemā ir jāēd un jāelpo. Ūdens temperatūra ziemā ir zema, vielu maiņas procesi un augšana zivīm palēninās un tādēļ intensīva piebarošana nav nepieciešama – tā pat ir kaitīga. Ziemā zivis patērē rudenī uzkrātās barības vielas un “paknakstās” ar to, kas ir pieejams ūdenī, uz augiem vai uz grunts, priecāsies, ja reizi nedēļā uzcienāsit ar kādu “ekstru”. Taču pasākumi, lai nesāktos zivju slāpšana ir kritiski nozīmīgi un tādēļ dīķa aerācijai jāpievērš nopietna uzmanība.
Ir vairāki būtiski savstarpēji saistīti faktori, kas nosaka zivju dzīves apstākļus dīķī:
- ūdens temperatūra,
- apgaismojums,
- skābekļa daudzums ūdenī,
- slāpekļa savienojumu daudzums ūdenī.
Ziemā ūdens temperatūra aizsalušā dīķī ir no 0C augšpusē pie ledus līdz +4…+6C dīķa zemākajos slāņos. Zivis izvēlas uzturēties siltākajā zonā – zemākajos ūdens slāņos. Vienlaikus ir tā, ka slāpekļa savienojumi, kas zivīm ir kaitīgi arī koncentrējas zemākajos slāņos un tur ūdens piesātinās ar šīm toksiskajām gāzēm, kas var izraisīt zivju slāpšanu.
Elpošanai nepieciešamais skābeklis ūdenī nonāk vai nu no ūdens augiem, kas fotosintēzes rezultātā patērē ogļskābo gāzi un saražo skābekli vai arī ūdenim tieši saskaroties ar gaisu.
Lai zivīm pietiktu skābekļa un tās nesmacētu slāpekļa savienojumi un ogļskābās gāzes pārpilnība, dīķi ir jāizvēdina. Izvēdināt nozīmē izlaist ārā slāpekļa savienojumus un CO2 un piesaistīt skābekli. Tā ir dīķa aerācija un to var darīt dažādos veidos.
Zivju dīķu aerācija
Ūdens augi ražos skābekli, ja tiem piekļūs gaisma. Gaisma tiem piekļūs, ja aizsalušā dīķa ledus būs tīrs. Sniega tīrīšana tiešām palīdz – augi ražos skābekli un zivis jutīsies labāk arī sajūtot diennakts ritmu.
No toksiskajām gāzēm var atbrīvoties ūdeni izvēdinot – ļaujot tam saskarties ar gaisu. Ūdenim saskaroties ar gaisu, slāpeklis atbrīvosies, sajauksies ar atmosfēru un vējš to aiznesīs projām. Vēdināšanai var veidot āliņģus. Nekādā gadījumā nekaliet āliņģus ar veseri vai citādi sitot pa ledu. Tas ļoti uztrauc un pat apdullina zivis. Labāk ir urbt un zāģēt. Ķēdes motorzāģim gan tā nebūs īstā vieta, jo no ķēdes ūdenī nonāks eļļa.
Vēl jāpatur prātā, ka vēdinot ūdens un gaisa saskares virsmai jābūt pēc iespējas lielākai. Daudzi mazi āliņģīši (piemēram, urbumi) kopā tomēr veidos pavisam nelielu laukumu un ar gaisu saskarsies tikai ūdens virsējā daļa. Jāatceras, ka slāpekļa toksiskās gāzes koncentrējas ūdens zemākajos slāņos, tur ir siltāks, tur uzturas zivis un tieši tie ir slāņi, kas būtu jāvēdina. Vienkāršs risinājums ir caur āliņģi iegremdēt dīķī sūkni un uzsūknēt ūdeni virs ledus, ļaujot tam ieplūst atpakaļ dīķī caur citu āliņģi. Šādi ar gaisu saskarsies liels ūdens laukums un būs labs efekts. Jāsargās pārāk nepārcensties, jo dziļāko slāņu ūdens ir dīķa siltuma rezerve un, ja to sūknēsit virs ledus, ūdens atdzisīs un arī viss dīķis var pārlieku atdzist. Prātīgāk ir sūkni iegremdēt apmēram līdz pusei no dīķa dziļuma. Sūknējot ūdeni laukā no šāda dziļuma tas ļauj dziļākajos slāņos esošajam ūdenim palikt nesamaisītam un pakāpeniski atdot lieko slāpekli saskaroties ar augstāko slāņu izvēdināto auksto ūdeni, kas būs ietecējis atpakaļ caur āliņģi. Tā dīķī tiks saglabāta augstāka temperatūra un zivis jutīsies labāk.
Cita iespēja ir dīķī pumpēt gaisu. Ja iegremdēsit gaisa padeves cauruli līdz dīķa dibenam un ūdenī pūtīsit burbuļus, tie labi samaisīs ūdeni un palīdzēs atbrīvoties no liekā slāpekļa. Varbūt burbuļi kādā laukumā atturēs ūdeni arī no aizsalšanas. Tomēr jāatceras, ka lieliem burbuļiem ir ievērojami mazāka virsma nekā lielam skaitam pavisam mazu burbulīšu. Mazus burbulīšus var iegūt pumpējot gaisu ūdenī caur īpašiem porainiem keramiskiem difuzoriem ar mikroskopiskiem caurumiem vai gaisa difuzoru caurulēm. Šīs ierīces gaisu sadala tik smalki, ka vizuāli burbuļus nemaz neredz un ūdens ap tām izskatās vienkārši baltāks. Mikroskopisko burbulīšu saskares laukums ar ūdeni ir tūkstošiem reižu lielāks un tas ļaus liekajam slāpeklim jau dziļumā atbrīvoties un pacelties virspusē burbuļu veidā. Zivis būs priecīgas. Mikroskopiskie burbulīši gan neradīs tik lielu viļņošanos, kas pasargātu lielu dīķa laukumu no aizsalšanas. To var panākt ar citu akvakultūras iekārtu – aeratoru.
Ja jums ir dīķis, kurā arī ziemā vēlaties pamētāt spiningu, tad piemērots rīks būs iegremdējams vai peldošs ūdens aerators. Tā ir ierīce – ūdens sūknis, kas ūdeni sajauc ar gaisu un ar spiedienu strūklas veidā virza atpakaļ ūdenī. Šāda strūkla gan samaisa virsējo ūdeni, gan rada straumi un viļņošanos, kas lielā laukumā neļaus ūdenim aizsalt.
Kad vien iespējams mēs saviem klientiem piedāvājam izmantot Faivre ražotāja aeratorus, kas kalpo uzticami. Faivre ir franču uzņēmums – viens no pasaules vadošajiem akvakultūras iekārtu ražotājiem.