Zivju audzēšana atklātā dīķī. Kas aktuāls ziemā? Dīķa aerācija.

Zivju audzēšana atklātā dīķī. Kas aktuāls ziemā? Aerācija.
Viens no būtiskākajiem faktoriem veiksmīgai zivju dīķa pārziemošanai ir dīķa aerācija ziemā.

Zivīm dīķī arī ziemā ir jāēd un jāelpo. Ūdens temperatūra ziemā ir zema, vielu maiņas procesi un augšana zivīm palēninās un tādēļ intensīva piebarošana nav nepieciešama – tā pat ir kaitīga. Ziemā zivis patērē rudenī uzkrātās barības vielas un “paknakstās” ar to, kas ir pieejams ūdenī, uz augiem vai uz grunts, priecāsies, ja reizi nedēļā uzcienāsit ar kādu “ekstru”. Taču elpošana ir kritiski nozīmīga un tādēļ dīķa aerācijai jāpievērš nopietna uzmanība. Dīķa aerācija ir vienlīdz nozīmīga gan lai pievadītu skābekli, gan lai izvadītu toksiskās gāzes, kas uzkrājas sadaloties zivju izkārnījumiem, pūstošām augu daļiņām u.c.

Ir vairāki būtiski savstarpēji saistīti faktori, kas nosaka zivju dzīves apstākļus dīķī:

• ūdens temperatūra,
• apgaismojums,
• skābekļa daudzums ūdenī,
• slāpekļa savienojumu daudzums ūdenī.

Ziemā ūdens temperatūra aizsalušā dīķī ir no 0C augšpusē pie ledus līdz +4…+6C dīķa zemākajos slāņos. Zivis izvēlas uzturēties siltākajā zonā – zemākajos ūdens slāņos. Vienlaikus ir tā, ka slāpekļa savienojumi, kas zivīm ir kaitīgi, arī koncentrējas zemākajos slāņos un tur ūdens piesātinās ar šīm toksiskajām gāzēm.

Elpošanai nepieciešamais skābeklis ūdenī nonāk vai nu no ūdens augiem, kas fotosintēzes rezultātā patērē ogļskābo gāzi un saražo skābekli vai arī ūdenim tieši saskaroties ar gaisu.

Lai zivīm pietiktu skābekļa un tās nesmacētu slāpekļa savienojumi dīķi ir jāizvēdina – jāizlaiž ārā slāpekļa savienojumi un jāpiesaista skābeklis. Tā ir zivju audzēšanas dīķa aerācija un to var darīt dažādos veidos.