Skābekļa daudzums ūdenī

Skābekļa daudzums ūdenī.

Ūdens pats sastāv no skābekļa un ūdeņraža, taču tas nav tas skābeklis, ko zivis izmanto. Tādēļ saistībā ar ūdens kvalitāti korekti ir runāt par izšķīdušā skābekļa daudzumu ūdenī. To cik liels ir izšķīdušā skābekļa daudzums ūdenī ietekmē vairākas sakarības:
1) temperatūra – jo augstāka ir temperatūra, jo mazāk ūdenī vietas skābeklim;
2) spiediens – jo mazāks atmosfēras spiediens, jo ūdenī mazāk izšķīdušā skābekļa;
3) ūdens sāļums – jo sāļāks ūdens, jo mazāk piesaistītā skābekļa.

Ūdenī izšķīdušā skābekļa daudzumu izsaka miligramos uz litru (mg/l) vai procentos no maksimālā iespējamā daudzuma pie ūdens konkrētās temperatūras. Izpratne par ūdens kvalitāti dažādām zivju sugām ir atšķirīga.
Piemērām,
forelēm ūdens kvalitāte būs laba, ja skābekļa piesātinājums tajā būs vismaz 80% no maksimāli iespējamā vai vairāk par 7 mg/l , pie 10C,
karpām ūdens kvalitāte būs laba, ja skābeklis būs ap 6 mg/l.

Zivis spēs dzīvot arī ūdenī ar mazāku skābekļa daudzumu, taču to augšana un attīstība notiks lēni vai apstāsies.

Citas ūdenī izšķīdušās gāzes

Dabīgā vidē ūdenī esošo gāzu sastāvs regulējas dabiski. Ja izjaucam līdzsvaru un palielinām dzīvo organismu vai augu proporciju, tad ūdens kvalitātei ir rūpīgi jāseko. Ļoti būtisks ūdens kvalitātes rādītājs ir slāpekli saturošo gāzu daudzums ūdenī. Zivīm pārstrādājot barībā esošās olbaltumvielas, tās caur žaunām un ar izkārnījumiem ūdenī ievada amonjaku (NH3). Jo vairāk apēstās barības, jo vairāk izdalītā amonjaka. Amonjaks veidosies arī neapēstās barības sadalīšanās procesā. Ogļskābās gāzes (oglekļa dioksīds CO2) daudzums ūdenī ir vēl viens nozīmīgs faktors. Pārlieku liels ogļskābās gāzes daudzums var izraisīt zivju nosmakšanu.

Ogļskābā gāze (CO2).
CO2 daudzums ūdenī atklātā ūdenstilpē mainās gan diennakts ritma, gan sezonas ietekmē. Jo lielāka ir augu un aļģu koncentrācija dīķī, jo krasāk būs jūtamas svārstības. Ja ogļskābās gāzes ūdenī ir pārāk daudz, tad zivīm to ir grūti izvadīt no sava organisma un zivs asinīs esošajam hemoglobīnam zūd spēja transportēt skābekli – iestājas smakšanai līdzīgs stress.
CO2 patērē augi, taču tikai gaismas ietekmē. Lielākā CO2 koncentrācija ir rīta stundās (pēc nakts tumsas) un aukstā gada laikā (īsas dienas un zemas temperatūras). Liela CO2 koncentrācija pazemina ūdens Ph – paaugstina ūdens skābumu.

Slāpekļa – amonjaka savienojumi.
Pat ļoti neliels (virs 0,1 mg/l) brīvā amonjaka daudzums ūdenī zivīm ir nāvējošs. No ūdenī nonākušā brīvā amonjaka veidojas arī nedaudz mazāk bīstami slāpekli saturoši joni NH4+ un citi savienojumi ar amonjaku; nitrāti (NO3-) un nitrīti (NO2-). Nitrīti zivīm ir ievērojami kaitīgāki un par laimi tie ūdens vidē baktēriju darbības rezultātā salīdzinoši ātri tiek pārvērsti netoksiskajos nitrātos. Bieži izmanto kopējo amonjaka slāpekļa rādītāju KAN, kas ir nitrītu un nitrātu daudzuma summa.

Intensīvās audzēšanas sistēmās, kur izmanto ūdens recirkulāciju, ūdens kvalitātes nodrošināšanai ļoti būtiski ir efektīvi filtri un bioloģiskās attīrīšanas sistēmas. Efektīva filtrēšana un aktīvas baktērijas nodrošinās nitrītu koncentrācijas uzturēšanu droši zemā līmenī.

Dīķos nitrīta koncentrācija var palielināties laika apstākļu ietekmē. Mākoņaināks laiks, zemāka ūdens temperatūra palēnina ūdenī esošā planktona un citu baktēriju darba spējas un pie liela zivju blīvuma tas var būt kritiski. Dīķī augošie ūdens augi tikai gaismas ietekmē spēj augt un augšanai patērēt amonjaka savienojumus, ogļskābo gāzi (CO2) un atdot ūdenī skābekli (O2).

Līdzsvaru starp toksisko NH3 un netoksisko NH4+ regulē ūdens skābuma/sārmainības – Ph līmenis. NH4+ <-> NH3 + H+

Attēli no quantumhhc.com un Federation of British Aquatic Societies